Zelta laiki pēc Corona visiem?

Gradido sniedz arī krīzes upuru perspektīvas

Künzelsau, 11.02.2021. - Psihologi un tendenču pētnieki sagaida, ka pēc Corona krīzes iestāsies dzīvesprieka uzplaukuma posms. Krīzes uzvarētāji un visi tie, kurus krīze tik un tā nav skārusi bagātības dēļ, atkal varēs neierobežoti izklaidēties visā pasaulē. Tie, kas tiks atstāti novārtā - vēl jo vairāk tie, kam ar šiem pasākumiem ir atņemta jebkāda finansiālā bāze un profesionālā perspektīva. Šajā jomā ir svarīgi savlaicīgi nodrošināt taisnīgu līdzsvaru un atrast veidus, kā laikmetā pēc Koronas laikmeta novērst dramatisku sociālo šķelšanos. Tā paša nosaukuma Ekonomikas bionikas akadēmijas Gradido modelī jau ir izstrādāts atbilstošs ceļvedis šim uzdevumam.

"Kurš gan varētu vainot cilvēkus par to, ka viņi iespēju robežās kopīgi izbauda atgūto brīvību?" jautā Gradido akadēmijas līdzdibinātājs Bernds Hukštads, "galu galā cilvēki ir dziļi sociālas būtnes, kas savu laimi galvenokārt rod kopībā." Amerikāņu ārsts un slavenās Jēlas universitātes sociologs Nikolass Kristakis (Nicholas Christakis) pat uzskata, ka ir iedomājama "plaukstošo divdesmito gadu" atdzimšana, to "zelta divdesmito gadu", kas sekoja spāņu gripai pirms 100 gadiem: "Tas būs pavasaris - mākslinieciski, ekonomiski, tehnoloģiski un arī politiski." Gradido akadēmijas ekonomikas bionikas ekspertu izvirzītais mērķis ir ne tikai krīzes uzvarētājiem, bet arī visiem cilvēkiem sniegt drosmi un līdzekļus, kas ļautu uzsākt šādu zelta laikmetu.

Milzīga atšķirība šķir uzvarētājus un zaudētājus

Tomēr, kā liecina nesen veiktais Vācijas Bundesbankas pētījums, pagaidām pastāv ļoti skaidra dalījums starp krīzes uzvarētājiem un zaudētājiem. Lai gan daži uzkrāj uzkrājumus, vairāk nekā 40 procenti jau 2020. gada maijā bija cietuši ievērojamus ienākumu zaudējumus. Hansa Beklera fonda jaunākais pētījums arī liecina, ka nodarbinātas personas ar jau tā zemiem ienākumiem no Corona pasākumu ekonomiskajām sekām cietīs ievērojami vairāk nekā personas ar augstākiem ienākumiem. Respondenti, kuri ir zaudējuši ienākumus, saskata arī lielākus draudus sociālajai kohēzijai. Pētījuma līdzautors Dr. Andreas Hövermann pauž bažas, ka algu samazināšanās, kā arī nevienlīdzīga sloga sadales uztvere varētu destabilizēt sabiedrību kopumā.

Sociālā nevienlīdzība pasliktinās

"Kā zem degoša stikla mēs tagad redzam, ka ir steidzami jāveic pārveides process, lai nepieļautu, ka liela daļa cilvēku nonāk pie nabadzības sliekšņa un sociālā plaisa kļūst neatgriezeniska," brīdina Hückstädt: "Saskaņā ar Paritätischer Wohlfahrtsverband ziņojumu nabadzība ir pieaugusi līdz augstākajam līmenim kopš atkalapvienošanās. 10 % turīgāko Vācijas mājsaimniecību pieder 60 % no kopējiem neto aktīviem, atskaitot parādus. Savukārt 20 % mājsaimniecību, kas atrodas viszemākajā iedzīvotāju slānī, nav nekādu aktīvu, un aptuveni 9 % mājsaimniecību ir parādi." Arī Ekonomikas un sociālo pētījumu institūta (WSI) sadales ziņojumā ir secināts, ka aptuveni trešdaļai Vācijas mājsaimniecību ir rezerves uz dažām nedēļām vai ne vairāk kā dažiem mēnešiem,
savukārt mājsaimniecības augšējā skalas galā varētu sevi uzturēt no savām rezervēm vismaz divas desmitgades.

Visā pasaulē bagātāki kļūst tikai bagātie

Saskaņā ar jaunāko Oxfam ziņojumu "Nevienlīdzības vīruss" (The Inequality Virus) gandrīz visās pasaules valstīs vairāk nekā gadsimta laikā pirmo reizi Koronas krīzes dēļ plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem vienlaikus palielinās. Kopš 2019. gada februāra desmit pasaules bagātāko cilvēku bagātība ir palielinājusies par gandrīz pustriljonu, sasniedzot 1,12 triljonus ASV dolāru. Pasaules palīdzības un attīstības aģentūras pārstāvis atklāj, ka ar šādu ieguvumu būtu vairāk nekā pietiekami, lai nodrošinātu, ka nevienu no cilvēkiem Corona sekas nenonāk nabadzībā. Tajā pašā laikā pasaule piedzīvo vissmagāko nodarbinātības krīzi vairāk nekā 90 gadu laikā, jo simtiem miljonu cilvēku zaudē ienākumus un darbu. Oxfam Vācija pārstāvis Štefens Kūsners (Steffen Küßner), piemēram, skaidro, ka 1000 bagātākie cilvēki savus zaudējumus spēja atgūt tikai deviņu mēnešu laikā, savukārt nabadzīgākajai cilvēces daļai, lai pārvarētu krīzes ekonomiskās sekas, iespējams, būs nepieciešams vairāk nekā desmit gadu. Oxfam uzskata, ka šādai situācijai ir jākļūst par brīdinājuma signālu, lai "beidzot pievērstos galējās nevienlīdzības un nabadzības cēloņiem". Tas cita starpā prasa ikvienam pieejamu sociālā nodrošinājuma sistēmu un lielāku ekonomikas orientāciju uz kopējo labumu. "Korporācijām un superbagātajiem tagad ir jādod savs taisnīgs ieguldījums krīzes pārvarēšanā," saka Tobiass Haushilds no Oxfam Germany.

Gradido kopienas valūta rada gaismu pie apvāršņa

Gradido Ekonomikas bionikas akadēmijā (Gradido Academy for Economic Bionics) vajadzība pēc šādas korekcijas tika apzināta jau ilgi pirms Corona, un divdesmit gadu laikā tika izstrādāta jauna ekonomikas un finanšu sistēma, kas ir piemērota nākotnei un spēj apmierināt prasības, kuras šobrīd tiek izvirzītas visur. Sekojot "dabas veiksmes modeļiem", ekonomikas bionikas eksperti ir izstrādājuši kopīgā labuma valūtas "Gradido" kombināciju ar "aktīvajiem pamatienākumiem" un naudas radīšanu bez parādiem saskaņā ar "trīskāršo labumu". Konkrēti runājot, valdošās ekonomikas un finanšu sistēmas pārveidošana par šo Gradido modeli nozīmētu parāda naudas principa izbeigšanu. Tā vietā katru mēnesi katrai personai tiktu izveidots 3 x 1000 Gradido. 1 000 Gradido būtu pieejami valsts budžetā. Vēl 1 000 Gradido tiktu piešķirts no katra iedzīvotāja izlīdzināšanas un vides fondam. Pēdējā trešdaļa būtu pieejama ikvienam kā "aktīvie pamatienākumi". Tādējādi bezdarbs kļūtu par vēsturi un tiktu nodrošināta visu dzīvei nepieciešamo preču piegāde visā pasaulē.

Naudas īslaicīgums veicina saprātīgus ieguldījumus

Ņemot vērā miljoniem gadu veco dabas likumu, ka jaunas lietas var radīt tikai tur, kur kaut kas izzūd, plānotā Gradido pārejošība (GDD) garantē ne tikai naudas piedāvājuma stabilitāti, bet arī saprātīgus ieguldījumus, nevis bezjēdzīgi uzkrātos privātos naudas kalnus. Hückstädt skaidro: "Plānotais Gradido pārejas laiks ir 50 % gadā. Līdzīgi kā negatīvai procentu likmei, arī šeit pārejošums ir nepārtraukts. Lai saglabātu tās monetāro vērtību, var, piemēram, ieguldīt ilgtspējīgos vides projektos, kurus atbalsta Kompensāciju un vides fonds, radīt mazbērniem piemērotu nākotni un arī gūt labu peļņu. Tā ir abpusēji izdevīga situācija visiem!"

"Beznosacījumu līdzdalība" garantē pilnvērtīgu (profesionālo) dzīvi.

Gradido modelī "aktīvā pamatienākuma" saņemšana ir saistīta ar "beznosacījumu līdzdalību", kas nozīmē, ka ikviens cilvēks par savu personīgo pamatienākumu var sniegt ieguldījumu sabiedrībā ar tām aktivitātēm, kuras viņam īpaši labi padodas, kuras viņš labprāt dara vai kuras viņš vēlētos uzlabot vai izmēģināt. "Šādā veidā mēs ne tikai nodrošinām dzīvu kopābūšanu un ievērojami uzlabojam situāciju veco ļaužu un bērnu aprūpē, bet arī mudinām cilvēkus attīstīt savus talantus plašā mērogā," piebilst Gradido akadēmijas īpašniece Margrēta Baiere. "Tādējādi ikviens var optimāli attīstīt savu potenciālu. Tas arī palielina iespēju daudz labāk reaģēt uz pārmaiņām un atrast patiesu piepildījumu un jēgu savā darbībā."

Melnais gulbis Corona kā zelta laiku vēstnesis?

Gesellschaft für innovative Marktforschung (GIM) pētījums "The Black Swan Covid-19" parāda, cik precīzi Gradido modelis ataino cilvēku nākotnes vēlmes. Lai prognozētu vāciešu (patērētāju) uzvedību nākotnē, GIM aptaujāja 1000 cilvēku par viņu pašreizējām vērtībām, cerībām un vēlmēm. Aptaujas rezultāti liecina, ka ir ļoti nepieciešams sociālais taisnīgums, sociālo profesiju atzīšana, solidaritāte un starptautiskā sadarbība. Privātajā dzīvē lielākā daļa respondentu vairāk vērtē skaistus notikumus nekā materiālās vērtības. Hannes Fernow, GIM Foresight direktors: "Zelta divdesmitie gadi" ir atgriezušies. Sabiedrībā parādās jauns hedonisms, ko raksturo cerība uz kopību un prieku, brīvību un atrašanos brīvā dabā. To pavada lielāka atbildības sajūta un atgriešanās pie būtiskā: Autentiskums un attieksme, izvēle un individualitāte būs svarīgi." "Tas gandrīz pilnībā sakrīt ar rezultātiem, uz kuriem balstījāmies, izstrādājot mūsu jauno Gradido ekonomikas un finanšu modeli," apstiprina Hückstädt: "Un tas vēlreiz pierāda, ka vēlme pārorientēties nav saistīta ar Corona krīzi, bet gan ar valdošās ekonomikas un finanšu sistēmas neatbilstību sociālajai saderībai un pilnvērtīgas dzīves pamatā. Ja šajā brīdī mēs beidzot nereformēsim vai nepārveidosim sistēmu, tikai daži priviliģētie varēs cerēt uz "zelta laikiem" pat pēc Corona krīzes." Cenšoties pārdomāt nākotni un veidot to tā, lai tajā varētu piedalīties visi cilvēki, Gradido aicina cilvēkus iesaistīties "Lielajā sadarbībā" ar akadēmiju.

Sīkāka informācija par "Lielo sadarbību", "Gradido modeli" un Gradido podkāstu atrodama vietnē https://gradido.net

Attēlu avots:
Bundesarchiv, Attēls 183-K0623-0502-001 / CC-BY-SA 3.0, CC BY-SA 3.0 lv, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=5365129